trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

Pirms gada es tam vēl neticēju...

Tieši pirms gada ap šo laiku es spēru pirmos soļus uz Gruzijas zemes - mazliet neticīgi, ka tik ilgi gaidītais beidzot ir piepildījies un priekšā 10 mēneši jaunu iespaidu un piedzīvojumu. Nu jau 2 mēnešus esmu atpakaļ Latvijā. Nav vēl pieticis laika satikt visus "savējos", bet uz jautājumu: nu kā tad tev tur gāja? mana standarta atbilde jau ir gatava: gāja augšā un lejā, kā jau pa Kaukāza kalniem pienākas. Un nav melots ne mirkli, jo bija emocionāli kāpumi un kritumi, bija prieki un asaras - viss vienā jūrā.

Manai 10 mēnešu prombūtnei ir arī kāds taustāms iznākums - par lielu, lai sauktu par bukletu, par mazu, lai dēvētu par grāmatu, varbūt mini-grāmata, kurā esmu aprakstījusi savus 10 mēnešus un piekombinējusi klāt arī 10, manuprāt, skaistākās vietas, prātīgākās un dīvainākās lietas un manam vēderam tīkamākos gruzīnu gardumus. Mana garadarba tirāža ir neliela, bet gribu, lai ir iespēja to izlasīt ikvienam interesentam un kaut nedaudz sajust to Gruzijas šarmu, ko piedzīvoju.
 
 
 
 

Viss vienā gabalā lejuplādējams >>šeit<<

Mazliet par to, kā ir tagad: Ir pagājuši divi mēneši kopš dzīvi Gruzijā var saukt par pagātni. Ir lietas, kuras pietrūkst - cilvēku atvērtība, vēlme palīdzēt, rīta saruna ar pārdevēju veikalā vai kaimiņu uz ielas stūra. Karstums gan nepietrūkst - šogad Latvijas vasara to kompensē pamatīgi, bet nav gan zināms, cik ilgi! Pietrūksts restorānu un kafejnīcu, kurās ir gandrīz neiespējami vilties par ēdiena kvalitāti. Pietrūkst vīna jūra, svaigais kalnu gaiss un sniegotās virsotnes. Galīgi nepietrūkst trakā satiksme, mūžīgās interneta, ūdens un elektrības problēmas un regulārā kavēšana. Un prieks, ka nenācās piedzīvot protestus un nemierus gruzīnus tilā. Bet ir vēl gūzma pārdomu, kas plosās pa galvu un laiku pa laikam pārdzimst jaunā atklāsmē. Tās sāk apciemot mani tikai tagad...

Jāatzīstas, ka ilgi domāju par "noslēdzošā raksta savā blogā" ierakstīšanu, bet nevarēju piesēsties un tā vienkārši uzrakstīt. Varbūt tāpēc, ka nekas jau vēl nav noslēdzies - Gruzija joprojām atradīsies Kaukāza kalnu ielenkumā un AirBaltic arī cerams tiešos reisus Rīga - Tbilisi tik drīz nepārtrauks. Un daļēji ar nodomu neesmu apceļojusi pilnīgi visu Gruziju un pataupījusi kādu stūrīti "nākamajai reizei". Tāpēc te beigās nelieku punktu, bet gan daudzpunkti... 

P.S. Lai cik likumsakarīgi tas arī nebūtu, tieši laikā, kad pieķēros, lai šo uzrakstītu, mājā pazuda elektrība! Varbūt vienkārši sagadīšanās, bet varbūt arī ne :)

1 komentārs: