trešdiena, 2010. gada 29. septembris

Rozā pantēra dara brīnumus :)

Šī mazā, smieklīgā multenīte vakar noturēja sociālā centra bērnu uzmanību gandrīz 40 minūtes! Abas ar Elīnu jutāmies mazliet lepnas par šo ideju un mieru sociālā centra telpās!

pirmdiena, 2010. gada 27. septembris

Svinības par godu Orintai

Neliels papildinājums manam vakardienas ierakstam un reāls pierādījums no pasākuma:
Latvieši. Es, Elīna un George, kurš 9 mēnešus nodzīvojis Latvijā kā brīvprātīgais. Mazliet pat runā latviski un jāpiebilst, ka viņam labi sanāk! :)

 Un te solītais pierādījums armēņu friziera Artura meistarībai!

svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Nedēļas apskats

1diena - darba diena skautu mājā. Cītīgi strādāju, lai atrastu labāko, veiksmīgāko, piemērotāko utt. mājas lapas dizainu priekš www.gye.ge. Rezultāts apmierina visus, vēl tik jāpiestrādā pie detaļām un jāķeras pie tekstu rakstīšanas un ievietošanas.

2diena - gruzīnu valodas nodarbība - kā vienmēr grūts, bet paveicams pasākums. Pēcpusdienā ar Orintu dodamies pie sociālā centra bērniem. Šoreiz mēģinājām bērnus dalīt grupās - tajos, kas angļu valodu tikai sāk mācīties un tajos, kam jau ir kādas zināšana. Orinta palika ar mazākajiem zīmējot alfabēta burtiņus, es ar lielākajiem devos spēlēt spēles (ar dažiem valodas elementiem). Manas spēles (paredzētas vismaz 40 min) tika izspēlētas 20 min laikā, Orintas "audzēkņi" - līdz ausīm noķēpājušies ar krāsām. Secinājums - mums vēl ir, kur augt.

3diena - projekta diena. Visu dienu savas domas koncentrēju uz savu garadarbu - jauniešu apmaiņas projektu. Sastādu anketu, nosūtu to pārējām sadarbības valstu organizācijām. Palasu vērtīgu literatūru...

4diena - rīta slinkums sajaukumā ar gruzīnu valodas mācīšanos. Pēcpusdienā uz sociālo centru dodos kopā ar Elīnu (Orintai citi darbi). Bijām nolēmušas bērniem iemācīt kādu latviešu tautu deju. Jāatzīst gan, ka lielāku bērnu uzmanību piesaistīja līdzpaņemtais dators, nevis mūsu centieni, bet tik un tā vismaz 4 mazi gruzīnēni tagad zina "Plaukstinpolku". Vakarā (abas skolotājas) dodamies pelnītā atpūtā uz Tbilisi un pie viena satiekam Āronu no "Piece Corps" (Amerikāņu labdarības organizācija, kas sūta savus brīvprātīgos uz dažādām pasaules valstīm, māca tajās angļu valodu, iesaistās biznesa organizācijās utt.)

5diena - no rīta valodas nodarbība - atrādam Teonai, ko nu esam samācījusies pa šo nedēļu. Pēcpusdienā tiekamies ar citiem "Piece Corps" brīvprātīgajiem, kas dzīvo un strādā Rustavi. Jauka un vērtīga tikšanās - varbūt pat saorganizēsimies uz kādu kopīgu aktivitāti. Vakarā - meiteņu filmu vakars ar vīnu un Merilinu Monro filmā "Some Like It Hot".

6diena - veltīta sev. Guļu, cik ilgi gribas. Pabeidzu lasīt Ilzes Jansones grāmatu "Insomnia" (ja gribas mazliet parakāties sevī un lauzt kādus stereotipus, rekomendēju). Piecakinu pēdējos sīkumiņus Orintas dāvanai. Vakarā mājās ieveļas gruzīnu jaunieši no organizācijas, kopīgi iedzeram alu un papļāpājam par dzīvi.

7diena (šodiena) - slinks rīts, bet darbīga pēcpusdiena. Šodien ir Orintas dzimšanas diena. Bijām pie Lienēm cept jubilārei kūku (tapa 2 Franču šokolādes kūkas - mmm). Tagad palēnām pošamies vakara pasākumam restorānā.

Tās bija ziņas īsumā :) Bet saldajam ēdienam daži kadri no mūsu dārza:
Granātābolu raža. Ēdam pilnām mutēm, ka sula vien šķīst pa gaisu.

Vīnogu raža. Tie mums ir aizliegtie augļi, jo nepieciešami saimniekam vīna taisīšanai. Jāatzīst, ka dažas ogas tik un tā jau ir iemēģinātas, jo kā gan savādāk zināsi, ka ir gana labas? Lekso sola, ka oktobra vidū varēsim piedalīties vīnogu vākšanā viņa onkuļa mājās, kas nozīmē arī to, ka būsim pirmie, kas jauno vīnu garšos! Nevaru saraidīt!

Un te mana dāvana Orintai dzimšanas dienā (ir jau atdota un tika pieņemta ar lielām ovācijām). Elīna brīvajos brīžos piestrādā par manu rotu modeli :)

svētdiena, 2010. gada 19. septembris

Atvadas vasarai

Šorīt pamodos no spožiem saules stariem manā logā (ak jā, esmu mazliet pārkārtojusies un tagad guļu savas istaba otrajā stāvā) un sapratu, ka šodien obligāti jāpaspēj pamāt ardievas vasarai. Iepriekšējā nedēļa ar īpašu siltumu nelutināja, arī gruzīnietes savus kuplos un puķainos vasaras brunčus nomainījušas pret pelēkiem un melniem. Un, kas to zina, kāda būs nākošā nedēļa un kad vēl būs tik skaista diena kā šī!
Arī Elīna nebija ilgi jāpierunā un abas sākām domāt, kur mēs šajā īpašajā dienā gribētu doties. Atcerējāmies, ka jau kopš pirmās nedēļas sapņojām tikt līdz lielajām krustam kalna galā, kuru var redzēt gandrīz no jebkuras vietas Rustavi.

Mērķis bija, pusstundas laikā sameklējām labu kompāniju (Lienīte un Dato) un transportu un devāmies ceļā.
Ceļš īss, taču atšķirība starp būšanu pilsētā un būšanu kalnā ar pilsētu pie kājām par 180 grādiem pretēja. Tad nu par to lai runā bildes:

Skats uz jauno Rustavi

Rustavi meitenes - gandrīz jau kā vietējās :)

Kā jau šajā valstī pienākas, arī krusta vidū ir maza baznīciņa

Rustavi tuksnesis, kurš (lai cik grūti arī būtu noticēt) pavasarī pārvēršas zaļā paklājā un zaļums fonā ir Rustavi vecā daļa jeb "Mūsu Rustavi"

Mūsu sveiciens vasarai!

Noslēgumā mākslas foto ar mērķi fonā :)

Ak jā, pieminēšanas vērts protams ir arī tas, ka ceļš uz šo vietu ir gana sabrucis un zemiem sporta auto tur labāk nerādīties, ja vien nevēlas palikt bez kādas detaļas! Turklāt netālu no krusta ir iemitinājusies Gruzijas armija (notiek kādas mācības vai kā tamlīdzīgi) un mums tika dota atļauja šajā vietā uzkavēties 15 min! Bet par laimi tās bija gruzīnu 15 min! :)

ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

35 minūšu angļu valoda

Pirms mirkļa pārnācu no sociālā centra bērniem, kur šopēcpusdien abas ar Orintu mēģinājām piedalīties angļu valodas nodarbībā. Jā, tieši tā, mēģinājām. Izturējām 35 minūtes!
Pirms tam cītīgi plānojām un domājām, ar ko nodarbību labāk sākt utt., bet realitāte mūsu plānos ieviesa savas korekcijas. Mēģinājām mācīt/atkārtot alfabētu, rādot katru burtu kā šarādi... tikām līdz D, kad iestājās pavisam nekontrolējams bardaks. Un tā nemitīga ņirboņa un troksnis, kas apstājās tikai brīdī, kad sāku dziedāt. Klusums telpā ilga 1/2 minūti! Pēc tam 2 minūtes visi darījām ko kopīgu (beidzot) - mācījāmies dziesmu. Noslēgumā skaļi (lai visus pārkliegtu) saucām burtus un bērni sauca vārdiņus, kas sākas ar šo burtu. Nodarbība beidzās, jo bērni kaut kur aizskrēja. :)
Protams visiem bļāvējiem un ķērcējiem pa vidu bija arī daži patiešām jauki bērni, kuri pat bija gatavi klausīties tajā, ko stāstām. Skolotāja arī atzina, ka ir grūti te kādam kaut ko iemācīt. Tas mazliet mierina!
Tas nu man tagad ir izaicinājums līdz mana EBD beigām - iemācīties noturēt 12 mazu gruzīnēnu uzmanību uz vismaz 1/2 stundu.
Mērķis nosprausts - tagad tik uz priekšu. Nākošā nodarbība otrdien!

svētdiena, 2010. gada 12. septembris

Rudens

Pavisam noteikti un oficiāli tas nu ir pienācis. Lai arī vēl neesmu dabūjusi ar pirmo dzelteno un sakaltušo rudens lapu pa pieri, ir pārāk daudz citu lietu, kas liecina, ka rudens ir klāt:
1) Aizvakar vakarā nācām mājās no vakara pasēdēšanas restorānā jaunajā Rustavi daļā un vēl nevienā brīdī nebija pat nojauta, ka varētu būt vēsi, taču tajā naktī pamodos no lietus.. Rustavi tas vien jau ir gana neparasti, bet lija visu dienu un labi vien, ka līdzi paņemtas siltas zeķes un dzemperi.
2) Vakar klīstot pa Tbilisi tirgu bijām spiestas iegādāties lietussargus, citādi būtu jāpaliek tirgū visu dienu. Pēc gana jautras meklēšanas, abas ar Elīnu tikām pie jaukiem un gana lētiem "māsiņ-lietussargiem" - man sarkans, viņai zils. Kompakti un ērti pārnēsājami rokassomiņā. Šķiet, būs gana noderīgi turpmākajos mēnešos.
3) Kā jau ierasts - rudens pusē arī mani mati prasa pārmaiņas. Uzklausīju dažus ieteikumus un pie reizes arī jautrus stāstus par friziera apmeklējumu šajā valstī, līdz beigu beigās ļāvos Armēņu izcelsmes friziermeistara Artura prasmīgajām rokām. Viss tika izdarīts kā nākas un rezultāts elegants. (Secināju, ka manā fotoaparātā vēl nav tapusi neviena bilde ar jauno frizūru, bet pie tā vēl centīšos piestrādāt. Apsolu!).
4) Visbeidzot pats svarīgākais rudens priekšvēstnesis - skolas sākšanās. Vēl gan bērni uz skolu neiet, tikai gatavojas (vakar tirgū tas bija gana labi novērojams, jo tika gādātas somas, drēbes un daudz citu lietu), bet teju, teju arī šeit skolas laiks ir klāt. Smieklīgi gan ir tas, ka vēl pirmajā septembra nedēļā paši gruzīni īsti nezināja, kad atsākas skola 10. vai 15. septembrī! Iespējams kāds nezina arī šobrīd, bet satraukuma nav! Kad būs, tad būs! :)
Lai nu kā, skolas sākums daļēji nozīmēs arī mūsu - brīvprātīgo darba rutīnas sākumu. Esam jau iepazinušies ar vienu no "darbavietām" - sociālo centru bērniem Rustavi jaunajā daļā, kur iesākumā dosimies 2 reizes nedēļā un palīdzēsim skolotājām angļu valodas, datoru sporta nodarbībās un cerams, ka ar laiku varēsim piepalīdzēt arī citās aktivitātēs.

trešdiena, 2010. gada 8. septembris

Ceļojums uz pasaules malu jeb Birtvisi kanjons

Jāatzīst, ka sākumā pat īsti nezināju, uz kurieni plānots doties un ko tur redzēsim... Bija telefona zvans no Agates ar atslēgas vārdiem - nedēļas nogale, pārgājiens, šaura eja klintīs, skaisti, runā, ka šajā vietā vajadzējis filmēt "Gredzenu pavēlnieku". Filmu gan neesmu redzējusi un nezinu, kā tam būtu jāizskatās, bet tā kā skolas un citi darbiņi organizācijā tā pa īstam sāksies tikai septembra vidū, piekritu bez ilgas domāšanas. Nebija pat ilgi jāpiepūlas, lai pierunātu pārējos brīvprātīgos piedalīties! Ak, jā, jāpiemin, ka tagad gan mums ir pilna māja, jo 2. septembrī atbrauca meitene no Igaunija un nu visas piecas brīvprātīgajiem paredzētās istabas ir aizņemtas. Vēl gan jāgaida vairāki brīvprātīgie no Polijas, Francijas un Luksemburgas, bet tie dzīvos kur citur. Būs kur iet ciemos :)
Lai nu kā, sadabūjām guļammaisus, nodrošinājāmies ar ūdens krājumiem un sestdienas rītā kopā ar Agates draugiem un vēl 6 aktīviem brīvprātīgajiem no Latvijas, kuri ir apņēmības pilni "iekustināt" šo valsti (viņu gaitām var sekot blogā http://eogeorgia.wordpress.com/), devāmies ceļā. Vispirms jau pieminēšanas vērts ir fakts, ka kopā 27 cilvēki meistarīgi ielocījās 16-vietīgā maršrutkā! Tā busiņš mūs aizveda un atstāja ceļmalā, kur sākās ~ 2 stundu ilgs kāpiens augšup Birtvisi kanjona virzienā. Kā atklājām vēlāk, šī vieta ir gana populāra un internets ir gana pilns ar bildēm un aprakstiem.
Lai nokļūtu ieplānotajā nometne vietā, nācās pārvarēt ievērojamu šķēršļu joslu - vispirms krūmi, tad klintis, tad grava, visbeidzot šaura taciņa, kurai abās pusēs klinšu siena un dažbrīd nākas pagriezties sāniski, lai ar visu līdzpaņemto bagāžu tiktu cauri. Bet tur priekšā eleganta "pļaviņa", kura tad arī ir mūsu pirmais mērķis, taču ar to piedzīvojumi nebeidzās, jo pēc neilgas atpūtas un iekārtošanās mītnes vietā devāmies ekspedīcijā uz kanjona virsotni. Jāatzīst, ka tagad patiešām brīnos, kā mēs tur augšā tikām bez jebkādām palīgierīcēm un drošības sistēmām, jo ceļš līdz turienei jau nebija nekāda medus maize, bet nu turpinājums vispār bez komentāriem. Skrējām augšā pa 45 grādu slīpu klinšu sienu kā tādi kalnu kazlēni! Bet nu skats beigu beigās… īsts UH un AH! Skaistākā vieta, ko man līdz šim nācies šajā valstī redzēt!


Kāpiens augšup.

Atpūta pusceļā.

Skats pa labi.

Taciņa ar klintīm abās pusēs.

Joprojām tā pati taciņa :)

Kāpiens uz kanjona virsotni.

Kanjona virsotnē.

Sēžu uz gluži līdzīga "akmentiņa" un, ja labi ieskatās, tālumā uz tieši tāda paša "akmentiņa" ir uzcelts cietokšņa tornis. Tikai gruzīni ko tādu var dabūt gatavu!

Daži ekstrēmisti - vēl mazliet ekstrēmāki par pārējiem :)


Ja turpceļā pa šo sienu naski cilpojām augšā, tad atpakaļceļā nekas cits neatlika kā šļūkt lejā uz dibena!

Vēl viens pierādījums sievišķajam spēkam ;)

Nākošās dienas atpakaļceļs - aiz muguras Birtvisi kanjons - pievārēts.