Šorīt secināju, ka līdz lidmašīnas biļetē norādītajam datumam atlikušas vien 2 pilnas nedēļas. Šausmās jau gandrīz saķēru galvu, ka laika tik maz, bet es vēl tā īsti pat neesmu apradusi ar domu, ka teju, teju jāpamet Latvija. Patiesībā, pirms ilgāka laika ar sevi jau vienojos, ka tik ļoti tam visam nemaz negribu gatavoties - gribu piedzīvot kultūršoku ar visiem tā plusiem un mīnusiem, gribu pārsteigumus un izaicinājumus.
Bet kaut ko tomēr darījusi esmu - frizūra ir piegriezta absolūtā "Kaukāza gūsteknes" stilā! :) Un koferi ir atvesti līdz dzīvoklim un gaida brīdi, kad ķeršos pie mantu krāmēšanas. Pagājušajā nedēļā tikos ar Lieni, kas būs mans mentors Gruzijā un gruzīnu puisi, kurš šobrīd ir brīvprātīgais Latvijā. Uzzināju šo to vērtīgu gan par valsti un iedzīvotājiem, gan darāmajiem darbiņiem. Sirdsmieram apstiprinu, ka tā arī bija daļa no sagatavošanās!
Šobrīd iekšā tāds neliels satraukums par darbiem, kas vēl jāiespēj, kamēr esmu šeit, par pārējo domāšu vēlāk...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru