sestdiena, 2010. gada 28. augusts

12 dienās apkārt Gruzijai

Pēdējās divas nedēļa manā galvā nemitīgi šaudījušās domas par to, kā kur labāk nokļūt, kā ērtāk piekļūt un kur labāk nakšņot. Tik tagad, kad mana "tūristu grupiņa" veiksmīgi iesēdināta lidmašīnā, varu mierīgi atskatīties uz to, kur tad šajās 12 dienās esam pabijuši...
1. diena - Nedaudz atpūtušies pēc nakts lidojuma dodamies iekarot Tbilisi
 Mani "tūristi" ar Tbilisi fonā

Izturīgi bez gala - bez ierunām nokāpa no Mtatsmindas kalna...

Un pēc pirmajām īsteni gruzīniskajām pusdienām varonīgi uzrāpās cietoksnī un pēc tam vēl apciemoja Māti Gruziju!

2. diena - dodamies uz Gruzijas vīna reģiona Kahetijas centru - Signahi.
Gids Gidions pie Marani strūklakas pilsētas centrā

Brīnišķīga pastaiga pa Signahi cietokšņa mūri

Un fantastisks skats uz mazo vīndaru pilsētiņu.

3. diena - pirmā Gruzijas galvaspilsēta Mtshketa. Maza, patīkami tīra un ar patiešām labu auru.
"Gruzīnu" pāris pie Svetitskhoveli - vienas no lielākajām un svarīgākajām baznīcām Gruzijā. Baznīca uzcelta vietā, kur apraksts Kristus krekls, kas viņam bija mugurā pirms krustā sišanas.

Ap Mtshetu klintīs uzcelti pieci klosteri. Jvari (Džvari) tiek uzskatīt par vienu skaistākajiem un ahitektoniskākajiem.

 Taču šajā vietā ir vēl kas īpašs - no šejienes iespējams redzēt ne tikai pilsētu, bet arī Mtkvari un Aragvi upju sateku.

Bet pēc kārtīga ceļojuma laikā bijām pelnījuši kārtīgu maltīti. Hinkāļu ēšanas taktika tika apgūta ļoti ātri. :)

4. diena - Patiesībā viss sākās jau iepriekšējā vakarā, kad sakrāmējām somas un devāmies uz vilcienu, lai nākošajā rītā pamostos jau pavisam citā Gruzijā - Adžājas reģiona centrā Batumi.
Rīta pelde

Dodamies uz savu viesnīcas numuriņu jeb kāpjam uz klāja

Un tad jau tālāk visi skaistumi un prieki...

Pat pāva kungs izrādīja īpašu cieņu un nodemonstrēja savu grezno rotu

5. diena - Batumi botāniskais dārzs ar milzīgiem simtgadīgiem eikaliptiem, resnām palmām, bambusu birzīm un banānkoku lapām tik lielām kā laivas...

Un atpakaļceļā protams neiztikt bez apstāšanās pie zivju tirgus un maltītes restorānā, kur tikko iegādāta zivtiņa aprušināta miltos un kraukšķīgi apcepta...

6. diena - galamērķis Bordžomi. Ar diezgan traku maršutkas šoferīti tikām no Batumi līdz Khašuri un tālāk devāmies uz Bordžomi. Pēc sātīgām pusdienām vietējā krodziņā devāmies meklēt mājvietu. Apstaigājām dažas viesnīcas, bet tur prasītās naudas summas mūs it nemaz neapmierināja, tādēļ devāmies privātmāju virzienā, kur laiku pa laikam redzami nelieli plakātiņi ar uzrakstiem "bina" (dzīvoklis). Tā nu pētījām plakātiņus, kamēr dzirdam, ka kāda traki skaļa balss otrā ielas pusē mūs sauc. Devāmies saucēju virzienā un nepilnu 20 minūšu laikā (pēc nelielas tielēšanās) tikām pie lētām naktsmājām turpat blakus dārgajām viesnīcām.

 Pēc iekārtošanās istabiņā devāmies uz vakara minerālūdens vannu.

Informācija ceļotājiem - ieejot Bordžomi parkā, kur iespējams padzert neatdzesētu minerālūdeni, jādodas cauri atrakcijām līdz parka galam. Un, kad šķiet, ka parks ir beidzies, jāturpina ceļš gar upi pa iemītu taku apmēram vēl 2,5 km. Pašā galā ir minerālūdens baseins, kurā pelde maksā vien 0,50 laras un ir patiešām veselīga. Parka teritorijā atrodas baseins (ar visparastāko ūdeni - ar hloru) un sauna, kurā ieeja maksā 9,50 laras, bet, tiem, kurus nemoka slinkums pavisam noteikti rekomendēju izmēģināt peldi siltā minerālūdenī!

7. diena - Kad minerālūdens nodaudīts gan iekšēji gan ārēji, ar šoferīti Timuru pie stūres, devāmies uz Vardziju - alās izcirsto klosteri 13 stāvu augstumā.
Kad Timurs uzzināja, ka dzīvoju Rustavi, obligāti bija jāapstājas pie Šotas Rustavelli pieminekļa viņa dzimtajā pilsētā mazajā Rustavi.


Vēl viens pieturas punkts pa ceļam - Khertvisi cietoksnis

Un tad jau arī Vardzia...
Skats no alas

Un skats kaut kur pa vidu alām

Un te viens fantastiski garšīgs atklājums Bordžomi - ģimenes restorāniņš ar vislabākajiem kebabiem un sirsnīgāko apkalpošanu.

8., 9. un 10. diena - Mājupceļš, Rustavi un Tbilisi.
Izrādīju vecākiem savu "darbalauku". Ar restorāna izvēli gan izgāzos, jo viesmīle aizmirsa mums atnest daļu no pasūtītā un arī to, ko atnesa, pati saputroja, bet beigu beigās paēduši bijām :)
Un tad nu sekoja vēl viens atklājums - Tbilisi tirgus:
Vietējie našķi - čurčella (mammai), "skābā ādiņa" (tētim) un dažnedažādi žāvēti augļi (pie sienas)

Garšvielu kalni

..un vietējā Vollstrīta

11. diena - galamērķis Kazbegi. Līdz šim bija izbaudīts viss izņemot kalnus. Tad nu kopā ar kaimiņiem devāmies vienas diena braucienā uz nosprausto mērķi. Turpceļā laiks bija fantastiski skaists un saulains, bet, kad tikām līdz Kazbegi (Stepantsmina) ciemam, iebraucām tik lielā negaisa mākonī, ka it nekas no kalnu diženuma vairs nebija redzams. Bet mēs tur bijām un Mtianeti reģiona nacionālo ēdienu - hinkāļus (patiešām pašus garšīgākos) ar nobaudījām.
Bet pirms vēl devāmies ceļā, apskatījām Sašas (mūsu mājas saimnieka) kaktusu kolekciju

Pa ceļam arī Ananuri baznīca - viens no izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem

Pusceļš

Ēzelītis, kurš negribēja ar mani draudzēties

Gudauri. Ziemā te es braukšu slēpot!

..un vēl - man ir jauna ziemas cepure!

12. diena - Tbilisi etnogrāfiskais muzejs
Tētis smeļas idejas jauniem instrumentiem :)

Bet pēc muzeja nolēmām, ka jāapciemo taču arī šīs valsts "galva" - Mihails Sakašvilli! Tikām līdz viņa mājas aizmugures sētai - pa šķirbu redzēju mauriņu un domāju iemūžināt ainavu, kādu redz Miša, bet tur, lūk, skatīties drīkst, bet bildēt nedrīkst. Nu neko, gājām meklēt apkārtceļu, lai varam to rezidenci tuvāk aplūkot no priekšpuses. pamatīgi izmaldījāmies pa ielu ielām, beigu beigās nolēmām, ka jāiet uz Mišas tilta. Tikām līdz tiltam, kam ne gala, ne sākuma, kaut kā arī virsū tikām - skats skaists, Mišas pils visā godībā, bet tur atkal policisti priekšā un krata ar pirkstu, ka tajā virzienā fotografēt aizliegts. Tad nu nosmējāmies, uztaisījām pāris bildes atļautajā virzienā un gājām prom no tā Mišas dārguma. Kad nav, tad nav!

Tilts, kuram ilgi jāmeklē, kā virsū tikt...

..un bilde, kādu poličonkuļi akceptēja par Mišam drošu esam :)

13. diena - agrs rīta brauciens uz lidostu un manai tūristu grupiņai jau vajadzētu būt laimīgi aizlidojušai atpakaļ uz Latviju.

6 komentāri:

  1. Ieraduziiju Timuru un pasmaidiju :) Labaakaas atminjas ;)

    AtbildētDzēst
  2. Nu izskataas, ka vecaakiem jauks celjojums bijis! Bildes ka vienmeer superiigas! Droshi vien bija zheel laist shos projaam... ;) (Tas taa - no personiigaas pieredzes) :) Liene Powell

    AtbildētDzēst
  3. nu krāšņi un eksotiski bez gala ;)
    JK

    AtbildētDzēst
  4. Priekš savējiem vienmēr prieks censties! :)

    AtbildētDzēst
  5. oo, viens ļoti foršs apraksts un bildes!!! tik daudz kas paspēts 2 nedēļās! un tik skaistas vietas! :) tik kārdinoši, ka arī labprāt aizbrauktu! b.

    AtbildētDzēst
  6. Un ieplāno vēl vienu nedēļu Svanetijai!

    AtbildētDzēst