Kaukāza gūstekne 2: Ceļojums uz pasaules malu jeb Birtvisi kanjons

Jāatzīst, ka sākumā pat īsti nezināju, uz kurieni plānots doties un ko tur redzēsim... Bija telefona zvans no Agates ar atslēgas vārdiem - nedēļas nogale, pārgājiens, šaura eja klintīs, skaisti, runā, ka šajā vietā vajadzējis filmēt "Gredzenu pavēlnieku". Filmu gan neesmu redzējusi un nezinu, kā tam būtu jāizskatās, bet tā kā skolas un citi darbiņi organizācijā tā pa īstam sāksies tikai septembra vidū, piekritu bez ilgas domāšanas. Nebija pat ilgi jāpiepūlas, lai pierunātu pārējos brīvprātīgos piedalīties! Ak, jā, jāpiemin, ka tagad gan mums ir pilna māja, jo 2. septembrī atbrauca meitene no Igaunija un nu visas piecas brīvprātīgajiem paredzētās istabas ir aizņemtas. Vēl gan jāgaida vairāki brīvprātīgie no Polijas, Francijas un Luksemburgas, bet tie dzīvos kur citur. Būs kur iet ciemos :)
Lai nu kā, sadabūjām guļammaisus, nodrošinājāmies ar ūdens krājumiem un sestdienas rītā kopā ar Agates draugiem un vēl 6 aktīviem brīvprātīgajiem no Latvijas, kuri ir apņēmības pilni "iekustināt" šo valsti (viņu gaitām var sekot blogā http://eogeorgia.wordpress.com/), devāmies ceļā. Vispirms jau pieminēšanas vērts ir fakts, ka kopā 27 cilvēki meistarīgi ielocījās 16-vietīgā maršrutkā! Tā busiņš mūs aizveda un atstāja ceļmalā, kur sākās ~ 2 stundu ilgs kāpiens augšup Birtvisi kanjona virzienā. Kā atklājām vēlāk, šī vieta ir gana populāra un internets ir gana pilns ar bildēm un aprakstiem.
Lai nokļūtu ieplānotajā nometne vietā, nācās pārvarēt ievērojamu šķēršļu joslu - vispirms krūmi, tad klintis, tad grava, visbeidzot šaura taciņa, kurai abās pusēs klinšu siena un dažbrīd nākas pagriezties sāniski, lai ar visu līdzpaņemto bagāžu tiktu cauri. Bet tur priekšā eleganta "pļaviņa", kura tad arī ir mūsu pirmais mērķis, taču ar to piedzīvojumi nebeidzās, jo pēc neilgas atpūtas un iekārtošanās mītnes vietā devāmies ekspedīcijā uz kanjona virsotni. Jāatzīst, ka tagad patiešām brīnos, kā mēs tur augšā tikām bez jebkādām palīgierīcēm un drošības sistēmām, jo ceļš līdz turienei jau nebija nekāda medus maize, bet nu turpinājums vispār bez komentāriem. Skrējām augšā pa 45 grādu slīpu klinšu sienu kā tādi kalnu kazlēni! Bet nu skats beigu beigās… īsts UH un AH! Skaistākā vieta, ko man līdz šim nācies šajā valstī redzēt!

Kāpiens augšup.

Atpūta pusceļā.

Skats pa labi.

Taciņa ar klintīm abās pusēs.

Joprojām tā pati taciņa :)

Kāpiens uz kanjona virsotni.

Kanjona virsotnē.

Sēžu uz gluži līdzīga "akmentiņa" un, ja labi ieskatās, tālumā uz tieši tāda paša "akmentiņa" ir uzcelts cietokšņa tornis. Tikai gruzīni ko tādu var dabūt gatavu!