Sākās viss pirmdienā, kad devāmies gādāt vilciena biļetes, lai nākošajā naktī brauktu uz Batumi, BET nākošas nakts vilciens bija jau izpārdots, tādēļ neatlika nekas cits, kā vien braukt tajā pašā vakarā, lai nākošajā rītā jau pamostos Melnās jūras krastā. Triecientempā sakrāmējām somas un tās pašas diena vakarā pl. 22:55 jau sēdējām vilcienā.
No rīta mazliet samiegojušās un apjukušas, mēģinot atkauties no neskaitāmajiem taksometru un dzīvokļu piedāvājumiem, devāmies uz pilsētas centru, kur pavisam ātri un pavisam nejauši tikām pie divām jaukām istabiņām nakšņošanai. Tad, protams, sekoja pirmā ekspedīcija pa pilsētu, rīta kafija un „pelde” strūklakā.
Šķiet, šajā pilētā jebkurā diennakts laikā ir tik karsts, ka ik mirkli esi gatavs mesties jūrā, bet lielākā nelaime ir tā, ka jūra it nemaz neveldzē! Iebrien, paliec slapjš, bet labuma nekāda, jo ūdens temperatūra ir tuvu 30 grādiem (par dažiem grādiem zemāka nekā ārā)… Vienīgais mirklis, kad jūti kādu dzestrumu, ir brīdis, kad izlien no ūdens un gaidi vēja pūsmu. Bet arī šī laime ilgst ne vairāk kā divas minūtes. Tādēļ atklājām nakts peldes, kad gaisa un ūdens temperatūras atšķirība ir kaut nedaudz lielāka, turklāt no jūras skats uz naksnīgo pilsētu ir fantastisks.
Taču fantastiski skati te ir ik uz soļa. Pirmajā vakarā izbraucām ar panorāmas ratu, lai aplūkotu šo pilsētu gandrīz vai no putna lidojuma – varen-iespaidīgs skats uz promenādi, jaunuzceltajiem hoteļiem un izgaismotajām strūklakām.
Nākošās dienas piedzīvojums – botāniskais dārzs ar bambusu birzīm un n-simts gadīgiem eikaliptiem + brīnišķīgiem skatiem uz jūru. Tik daudz svaiga gaisa mūsu plaušas sen nebija baudījušas, jo visapkārt viens vienīgs zaļums. Dažu stundu laikā „izskrējām” cauri gandrīz visām klimatiskajām joslām – sākot ar Dienvidameriku un beidzot ar Himalajiem un Japāņu dārziem. Taču to, kā vienmēr, labāk redzēt pašiem savām acīm.
Atpakaļceļā pakļāvos vairākumam un devāmies uz zivju tirgu un tam blakus esošo restorānu, uz kur jāiet ar tikko tirgū iegādātu svaigu zivi un pavārītes tūliņ no tās pagatavos maltīti. Pat man kā zivju neēdājam jāatzīst, ka šis bija diezgan ekskluzīvs pasākums.
Nākošās dienas lielais piedzīvojums – Gonio cietoksnis un „biezo ļaužu pludmale”. Cietoksni kā vēstures liecinieku no 8. gadsimta te atstājuši grieķi. Tas ir pamatīgs mūris ar perimetru 1 km. Padomju laikos, kā jau visām pamatīgām celtnēm, arī šai tika raksts pielietojums, proti, iekšpagalmā stādīti kartupeļu un kukurūzas lauki. Šobrīd izskatās, ka arheologi joprojām rušina no zemes ārā dažādas liecības par notikušo. Te ir iekopta skaista aleja, bet sajūta joprojām nedaudz baisa.
Bet pēc cietokšņa apmeklējuma devāmies uz pludmali, kuru iecienījusi turīgāka publika. Pludmales kafejnīcas (Bungalo) uz katra stūra, mazāk sauļoties gribētāju, augstākas cenas it visam, bet ūdens jūrā gan bija tikpat silts cik Batumi pludmalē (: Atradām jauku un elegantu vietiņu (kura viennozīmīgi vēl labāk izskatās naktī) un pāris stundas pabaudījām sajūtu „mēs jau sen to bijām pelnījušas”.
Ceturtās dienas lielais prieks bija izbrauciens ar kuģīti pa jūru jeb „morskaja pragulka” ar brīnišķīgiem skatiem uz pilsētu. Atklājām arī fantastisku kafejnīcu, kur pasniedz fantastisku auksto kafiju ar saldējumu, īpašo „Batumi” kafiju un pirmo reizi ēdu arī tradicionālo Adžāras hačpuri.
Pēdējā diena Batumi tika veltīta vēsturiskajam tiltam un ūdenskritumam. Dažus desmitus kilometru uz Kedas pusi (un arī tālāk) saglabājušies 13. gadsimtā pār upi celti akmens tilti. Tie gan nedaudz „pieremontēti”, taču sabrukuši nav un izskatās, ka turēsies vēl kādu laiku.
Turpat netālu arī ūdenskritums un turpat blakus restorāns ar garšīgu šašliku. Zem ūdenskrituma ir neliela ūdens krātuve, bet ūdens tajā neticami vēss. Šķiet, paspēju tajā izpeldēties kādas trīs reizes.
Pēdējo vakaru Batumi mierīgi izbaudījām no sirds un beidzot atradām vietu, kur pasniedz ĪSTUS un gardus kokteiļus!
Nākošajā rītā jau agri lecām maršrutkā, lai pāri kalniem dotos uz vietu ar vistīrāko gaisu pasaulē - Abastumani. Brauciens bija gana garš un nogurdinošs, taču viennozīmīgi tā vērts. Sešas stundas brīnišķīgu kalnu ainavu, pēc tam karsta, bet uzmundrinoša pelde rodonu baseinā, bet noslēgumā observatorijas apmeklējums un sveiciens Jupiteram un tā pavadonim.
Diemžēl miglājus, kur dzimst zvaigznes un piena ceļu tuvplānā observatorijā nobildēt neizdevās, tādēļ noslēgumā saldajam ēdienam viens Melnās jūras saulriets un meiteņu vakara izgājiens jaunajās kleitās :)
Un tā pavisam nemanot ir paskrējuši pirmie divi mēneši un arī trešais jau gandrīz pusē. 16. augustā sagaidu pirmos ciemiņus – mammu un tēti, un tad jau arī augusta pēdējās nedēļas paskries kā viens mirklis. Braucienu un aktivitāšu plāns jau sagatavots, jāgaida tik galvenie ceļotāji! (:
tiiik foršas bildes un liekas, arī ka ļoti izdevušās brīvdienas! :)
AtbildētDzēstGalīgi nesūdzos! ;)
AtbildētDzēstSuper bildiites, Zane! Izskataas vienreizeeji! Liene Powell
AtbildētDzēstjaa, vareja aizmirsties no ikdienas, to visu lasot :) forshi!
AtbildētDzēstMan prieks, ka manas brīvdienas kaut nedaudz var kļūt arī par jūsu brīvdienām!
AtbildētDzēst