Rustavi pilsēts svētku retrospekcija

Par to, ka svētki gaidāmi, uzzinājām jau kādu laiciņu atpakaļ un nolēmām, ka arī mums tajos kaut kā jāparādās. Vienvakar savācāmies kopā, apspriedām visus iespējamos variantus, ko nu mēs varētu darīt, pasūtījām nepieciešamos materiālus... vārdu sakot mazliet gatavojāmies. Un tā kā svētku kulminācija bija paredzēt "Modern Talking" koncerts, visas nedēļas garumā kāds nemitīgi iemanījās pie sevis dungot kādu no šīs grupas dziesmām. Vienvārdsakot, mums bija noskaņa. To mazliet paspilgtināja fakts, ka ceturtdienas vakarā mūsu aptaujātie gruzīni vēl nezināja, ka sestdien gaidāmi pilsētas svētki :), tas tikai apliecina, ka esam Gruzijā! :)
Sestdienas rītā pulcējāmies mūsmājās, lai sagatavotos savam iznācienam. 30 paciņas krāsainu krītiņu, virve un 2 balti palagi ar uzraktu "Happy Birthday Rustavi" bija mūsu ekipējums ar kuru tad devāmies centra virzienā.

Centrālā iela un lielais laukums iepretī pilsētas domei bija atvēlēts svētkiem.

 Pircēji un tirgotāji, dejas un dziesmas, šašlika smarža un vīns. Izmetām goda apli gar visiem stendiem un visbeidzot piezemējāmies kādā saulainā laukumiņā uz galvenās ielas. Puiši atritināja virvi virves vilkšanas sacensībām, meitenes izklāja palagus, uz kuriem katrs garāmgājējs varēja uzzīmēt savu plaukstu un ierakstīt tajā novēlējumu savai pilsētai, un ķērās pie pelēkās ielas "izkrāsošanas".

Es visvairāk laika pavadīju tupus rāpus uz asfalta zīmējot taureņus. Sākumā mana mērķauditorija (bērni) bija kautrīgi, bet beigu beigās zīmēšanas prieks pārņēma visus un nerimās līdz visas 30 paciņas krītiņu nebija izķēpātas uz ielas.
Tāds nu bija gala rezultāts:

Un es protams nenoturējos neuzzīmējusi vismaz vienu aitu:

Tā apmēram 2 stundas izklaidējāmies paši un izklaidējām garāmgājējus.
Pēc labi padarīta darba jutāmies nopelnījušu kārtīgas pusdienas, taču pirms tam vēl bija jāapskata pārējās aktivitātes pilsētas centrā.

Vēl Gruzīnu tradicionālās cīņas...

Un dejas

Ieradāmies tieši brīdī, kas alus dārzā rīkoja alus dzeršanas sacensības un Villijs (EVS no Igaunijas) nolēma, ka ies piedalīties. Momentā viņš ieguva skatītāju ovācijas ar savām valodas zināšanām vien, jo uz jautājumu - Vai saproti gruzīniski?  atbildēja - Villi, bet uz jautājumu - Kā tevi sauc? atbildēja - Ludi minda (Alu gribu), kā dēļ arī iemantoja sev jaunu vārdu Ludimindeli (alusgribētājs). Villijs sacensībās neuzvarēja, bet, lūk, igaunis tādā pilsētā kā Rustavi jau vien ir notikums pats par sevi! Turklāt tagad visa pilsēta viņu pazīst un pat sociālā centra bērni viņu sauc par Ludiminda :)

Pēc alus dzeršanas piedzīvojumiem beidzot devāmies pusdienot. Smaidu atkal izraisīja fakts, ka restorānā bija tikai 12 pudeles alus, bet mūsu - krietni vairāk, tādēļ puiši aizskrēja uz tuvējo veikalu pēc aliņa. Tā nu mēs ēdām un dzērām, līdz bija atkal jādodas tālāk - uz Erisioni koncertu.

Tas nu bija kaut kas fantastisks, ko (jāatkārtojas) vārdiem neaprakstīt. Vēl viens pamudinājums sākt mācīties gruzīnu dejas :)

Trīsstāvīga cilvēku piramīda!!! Te redzami tiki 2 augšējie stāvi

Pēc Erisioni tūliņ sekoja "(Not so) Modern (but still) Talking" ar dažām zināmām un dažām ne tik zināmām dziesmām. Koncerta vidū pēkšņi turpat netālu no mums gaisā sāka šauties raķetes (nožogojums vai kādi drošības pasākumi, protams, nebija). Salūts bija patiešām skaists!

Dienas kopējā sajūta bija kā Valmieras pilsētas svētkos 15 gadus atpakaļ, ļoti savdabīga un savā veidā patīkama.
Un noslēgumā viens novērojums - lai vai cik gruzīns ir piedzēries un lai vai cik grūti viņam ir noturēties kājās, ejot garām svētbildei viņš nekad neaizmirsīs pārmest krustu un to noskūpstīt! Lūk, tas ir jāmāk!