Vispirms jau laikam būtu pieklājīgi sākt ar darba lietām. Tās tagad patiešām aizņem lielāko laiku. Šobrīd mans rūpju bērns Nr.1 ir „Georgian Youth For Europe” interneta mājas lapa (www.gye.ge), kuru „piečibinu” ik brīvu brīdi. Ar katru dienu tā paliek krāsaināka ar bildēm un stāstiem. Angliski lasošie var ievērtēt paši! Mans rūpju bērns Nr.2 – jauniešu apmaiņas projekts, kas plānots nākošā gada rudenī, bet jāiesniedz (tātad, jāuzraksta) uz 1.februāri. Un pati jaunākā rūpe – jau šajā nedēļā tiks izsākts pavisam jauns ilgtermiņa projekts ar vietējās pašvaldības atbalstu par atkritumu otrreizējās izmantošanas tēmu. Projekta laikā ieplānotas daudzas interesantas aktivitātes – jau rīt dosimies pirmajās ielu akcijās un vāksim atkritumus pilsētā (šādas akcijas būs katru nedēļu), ieplānotas arī vizītes skolās, bet decembra vidū paredzēta „atvērto durvju diena”, kad ikviens interesents varēs piedalīties diskusijās, skatīties informatīvas filmas par otrreizējo atkritumu izmantošanu, kā arī izmēģināt roku kādā no radošajām darbnīcām. Tas, manuprāt, būs visinteresantākais – izmantojot plastmasas maisiņus, kartonu, pārtikas produktu iesaiņojumu, veco apģērbu, radīsim noderīgas un sadzīvē izmantojamas lietas. Man būs tas gods būt vienai no apģērba radošās darbnīcas vadītājām. Bez šiem lielākajiem, ir vēl citi mazāki darbiņi, bet visā visumā varu teikt, ka esmu gana aizņemta.
Ir gandrīz finišējis gruzīnu valodas mācīšanās maratons, atlicis vien pēdējais tests 2. decembrī. Jāatzīst gan, ka pirms kāda mēneša „atleca” mana krievu valodas čakra un interese par gruzīnu valoda nedaudz zuda, tomēr – labs darbiņš, kas padarīts. Iemācītās lietas aizmirsusi neesmu un laiku pa laikam mēģinu iekalt galvā ko ikdienā noderīgu.
Citas aktivitātes nedēļas vidū:
Pirmdienas vienmēr sākam ar tikšanos, kurā pārrunājam pa nedēļu darāmos darbus. Pa nedēļas vidu katrs ir sados darbos – daži brīvprātīgie iet uz skolām un asistē valodas stundās, daži dodas uz sociālo centru un vada angļu valodas un sporta nodarbības… utt., bet pirmdienu un ceturtdienu vakari ir kopīgais gruzīnu deju apgūšanas laiks. Jāatzīst, ka progress jau ir manāms – katru nodarbību sākam ar iepriekš iemācītās dejas „Adžaruli” atkārtošanu un tagad jau dejojam visi kopā (pa pāriem):
Trešdienu vakari ir veltīti gastronomiskām izklaidēm. Sanākam kopā un kāda ‘profesionāļa’ virsvadībā gatavojam. Cooking club ēdienkartē bijusi jau poļu sīpolu zupa, pica, gruzīnu hinkāļi un hačapuri. Šovakar arī ieplānots kaut kas no gruzīnu virtuves, taču galvenā ideja – dalīties pieredzē un iemācīt citiem to, kā gatavošanā pats esi meistars.
Lielāki un mazāki citi interesanti notikumi:
Kādu sestdienu biju „tiesnesis” Tbilisi latviešu bariņa rīkotajā spēlē „City Rally” Vairāk par to var lasīt te http://eogeorgia.wordpress.com. Ļoti ceru, ka uz nākošo spēli savāksim komandu un paši piedalīsimies. Tas noteikti būs vēl interesantāk un aizraujošāk.
Vienā nedēļas nogalē sadomājām „iekarot” vietējo kalnu (vietējiem – pauguru) un uzrīkot foto sesiju mājas lapas bannerim. Sapulcējāmies, aizbraucām līdz Rustavi sākumam un sākām savu ceļojumu.
Un, lūk, rezultāts (tiesa gan tikai pus-rezultāts - galarezultāts pavisam drīz bus redzams mājas lapā):
Atpakaļceļam vajadzēja būt vieglākam, taču atkal izvēlējāmies ne to taku un beigu beigās nonācām tur, kur nonācām. Taču, lai nu kā, mājās tikām :)
Latvijas svētku nedēļā bija divi skaisti pasākumi – tikšanas un kopīga Latvijas himnas dziedāšana Gruzijas latviešu biedrībā „Ave Sol” 18. novembrī un svinīgā pieņemšana pie Latvijas vēstnieka 21. novembrī. Abi pasākumi pozitīvu mirkļu pilni – tik daudz latviski runājošu cilvēku vienuviet, ka gribot negribot tevi pārņem pamatīga patriotisma deva. (Bildes vēl jāgaida)
Vakar Gruzijā tika atzīmēta Georgoba, kas ir baznīcas svētki un arī valsts brīvdiena. Šo brīvo dienu izmantojām, lai apmeklētu Shio Mgvime - vienu no klosteriem netālu no Mchetas.
Tur joprojām kāds dzīvo...
Papildus visam jau iepriekš minētajam ir satapuši daži jauni mākslas darbi:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru