trešdiena, 2010. gada 7. jūlijs

Mēnesis riņķī

Tā vai citādi, bet mēnesis, kopš dzīvojos pa Kaukāzu, ir pagājis! Nekādus kopsavilkumus un citādus atskaites brīnumus gan negatavošu. Šobrīd daudz darba pie nometņu plānošanas un sestdienas rītā jau jādodas kalnos :) Bet līdz tam gribēju vien nedaudz aprakstīt pagājušo sestdienu Tbilisi:
Tad nu kā jau pie sestdienas (visu svētdienu pēc tam gan mācījāmies, jo pirmdien bija Gruzīnu valodas kontroldarbs) devāmies uz lielpilsētu. Dienas plānā Gruzijas etnogrāfiskā muzeja apmeklējums, jo pirmoreiz, kad uz to devāmies, muzeju pēc 1/2 stundas gatavojās slēgt. Bet šoreiz bijām gana laicīgi, lai visu skatāmo varētu izstaigāt un aplūkot. Nekādi fantastiskie atklājumi gan nebija, bet interesanti paskatīties uz dažādajiem radošajiem piegājieniem lietām un vietām.
Bagātnieku māja. Tajā ir 3 istabas un pagalmā atrodas vēl viena ēka - virtuve. Nabadzīgo ļaužu miteklis ir viena vienīga telpa, pa vidu ugunskurs, gar malām "guļamvagons":



Pieliekamais. Forma tāda, lai žurkas netiek klāt kukurūzai!

Te Elīna apgūst vīna mucu mazgāšanas mākslu. Kārtējo reizi protams neatceros, kā sauca vīna mucas, bet tās ir daudz un dažādos tilpumos. Iepriekšējā bildē blakus pieliekamajam var redzēt, ka tā izskatās virs zemes. Šādas krūkas (arī vairāku tonnu tilpumā) rok zemē (šajā bildē redzamas 5 gab.) un glabā vīnu. Gadoties, ka no lielā spiediena muca pārplīst un vīns sāk sūkties ārā no zemes. Tad nu gan neko citu nevar darīt kā rakt mucu ārā un likt vietā jaunu, bet vīns protams pa galam.

Šis bija fantastiskākais izgudrojums - gruzīnu pamperi! Koka puļķītis, kas nedaudz atgādina pīpi, bet zem šūpulīša piesiets māla trauciņš "notekūdeņiem". Puisīšiem ar mazāku caurumiņu, meitenītēm - lielāku! Un nekādas autiņu mazgāšanas! Lūk, radoša pieeja! :)


Un šeit pati namamāte savos apartamentos :) Skaistākā no senajām celtnēm ar neaprakstāmi interesantu skursteni. Bet to diemžēl neizdevās iebildēt, jābrauc un jāskatās pašiem!

Pēc šādas pamatīgas un izglītojošas pastaigas pagātnē devāmies un pavisam neapstrīdamu tagadni - atrakciju parku kalnā pie televīzijas torņa.
Tāda ir ieeja atrakciju un atpūtas parkā. Jāatzīst, ka Disnejam ir stingri labāka gaume, bet ģimeņu ar bērniem te pa pilnam - skrien, lec, peldas, brauc ar karuseļiem un citādi izklaidējas. Vienīgais, kas man no šī parka tā pa īstam iekrita atmiņā ir "Ābeles strūklaka", kur ik pa laikam kāds jaunlaulāto pārītis pagrozās un pabildējas. Šī vispār ir kāzinieku ļoti iecienīta vieta, šim nolūkam pat speciāli uzcelta mājiņa ar altāri.


Tātad - strūklaka. Un vēl skats, kas paveras uz pilsētu:

Ceļu lejā no kalna mērojām kājām - nākošajā dienā šīs negribēja īsti klausīt, bet te lūk vēl 2 stop-kadri puskalnā pie sliedītēm:

3 komentāri:

  1. Marani ir tās māla mucas, ko ierok zemē.
    Vietu, kur ir etnogrāfiskais muzejs, sauc Kust Baa (Bruņurupuču ezers) un kalnu ar televīzijas torni un lunaparku - Mtacminda.

    AtbildētDzēst
  2. Paldies Aga! Gan es arī pēc 2 gadiem šitos vārdus atcerēšos! ;)

    AtbildētDzēst
  3. luc! :)

    p.s. un sliedites nav vienkaarsi sliediites, tas ir funikulieris, kurs tika atklaats pagaajusogad apriilii, bet liidz sai baltai dienai veel nav iedarbinats :) taa luuk jaastraadaa :D

    AtbildētDzēst