Pirmā jūlija puse ir aizlidojusi vēja spārniem – intensīvās valodas apmācības noslēgums (tagad mums vasaras brīvlaiks un valodas mācīšanās atsāksies septembrī, bet līdz tam vēl jāiegaumē vairāk kā 1000 uzdoto vārdiņu), tad piecas dienas pirmajā skautu nometnē, ½ dienas atpūta un jau brauciens uz Bakuriāni, kur notika atbraukšanas apmācības. Visam pa vidu – mūsu komandai ir pievienojušies vēl 2 biedri – puisis no Igaunijas vārdā Viljer (bet to izrunāt pareizi ir tik sarežģīti, ka mēs viņu saucam vienkārši Villi) un meitene no Polijas vārdā Kalīna (te ar izrunu problēmu nav). Tā nu tagad piecatā dalām lielo māju un sākam gudrot tīrīšanas grafikus un iekšējos noteiktumus (:
Bet ko nu tur daudz par sadzīvi, labāk nedaudz pastāstīšu par to, kā gāja pirmajā skautu nometnē:
Tātad nometne bija paredzēta bērniem/ jauniešiem vecumā līdz 16 gadiem, tā notika Madanuli apgabalā (tuvāk pie Armēnijas robežas), kopā 8 dienas, no kurām mēs piedalījāmies piecās.
Iesākumā, protams, gruzīniska pulcēšanās un dalīšanās pa autobusiem – joprojām nesaprotu, kā 50 bērni + viņu somas iespiedās 3 padsmitvietīgos mikroautobusos, bet, lai nu kā, pēc 2 stundu brauciena ar mistisku kaut kā gaidīšanu un tutas ogu ēšanu pa vidu, laimīgi jau lēcām ārā no autobusiem. Nākošais šociņš – tiltiņš, kas ved pār upi uz nometnes vietu.. Latvijā es uz šāda tilta savu kāju nespertu, bet te mierīgi cilpo bērni, tiek stiepti arbūzi un kartupeļu maisi bez mazākajām problēmām. Es gan to katru reizi šķērsoju pamatīgi iekrampējusies tilta margās un klusībā pie sevis atkārtojot, kur likt rokas, kur kājas, ja nu kaut kas plīst un lūzt.
Pati nometnes vieta – tāda miniatūra idille. Ieleja, apkārt kalni, svaigs gaiss, garām tek kalnu upe, ir jūtama atšķirība starp dienu un nakti (vakarā jāmeklē garās bikses un jaka, nevis kā jau bija ierasts pilsētā – cauru diennakti vari skriet ar vienu un to pašu mugurā).
Mūsu galvenais uzdevums bija palīdzēt virtuvē, ja nepieciešams, un asistēt kādas spēles organizēšanā, pārējā laikā galvenais pienākums – pigmentu ķeršana un peldēšanās, jeb precīzāk – sēdēšana upīte. Taču bija arī viena lielā darba diena, kad visas dienas garumā nometnes programmu vadījām mēs – brīvprātīgie. Diemžēl neviena bilde no šīs dienas īsti nav, jo visu laiku skrējām un organizējām, nebija laika domāt par fotografēšanu, bet visam vajadzētu būt iemūžinātam video. Lai nu kā, šajā dienā mēģinājām parādīt, mūsuprāt, spilgtākos no Baltijas tradicionālajiem svētkiem – Jāņus. Tad nu no rīta dalījāmies 4 darbnīcās, kur katrā varēja apgūt kādu ar gatavošanos svētiem saistītu lietu – pīt ziedu vainagus, cept „žagariņus”, siet sieru, mācīties dejas un tautasdziesmas. Pēc pusdienām noskaidrojām spēcīgāko un veiklāko „Jāni” (vai Jonasu) un precīzāko „Līgu” (vai Ladu). Puišiem noorganizējām meiteņu nešanas sacensības, meitenēm – vainadziņu mešanas sacensības. Bet pašā vakarā pēc pusdienām – lielā demonstrēšana, ko nu pa dienu sadarījuši un samācījušies. Jāatzīst, ka gruzīnu bērni pārsteidzoši labi tika galā gan ar latviešu tautas dejām, gan ielocīja mēli dziesmās, jo dziedāšana un dejošana šajā valstī ir svēta lieta. Arī vainagi sanāca skaistu sakaistie un daļa „žagariņu” bija tik gardi, ka nemaz nesagaidīja vakaru! (:
Pēc mūsu vadītās dienas sekoja vēl kāds piedzīvojums – pārgājiens. Devāmies uz ~ 8 km attālu vietu, kur atrodas Gruzijā vecākais zvanu tornis un no 13.gs saglabājusies baznīca. Gājiens, protams, nogurdinošs, bet joprojām dziesmu un smieklu pilns. Bērni ar lielu sajūsmu mums mācīja dažādus vārdus savā valodā, bet dažkārt gribējās vien paklusēt un paskatīties apkārt…
Pēdējo dienu nometnē aizvadījām darot savas iemīļotākās lietas – sēžot upītē un sauļojoties (:
Un nepaguvām ne atgūties no nometnes, kad jau sēdējām busiņā un bijām ceļā uz Bakuriāni – kūrortpilsētiņu kalnos, kur jaukā viesnīciņā notika tā sauktās atbraukšanas (on-arrival) apmācības. Negarlaikošu jūs ar to, kādas gudrības te iemācījāmies, bet daži mirkļi no pastaigas pirmajā vakarā un zirgu izjādes, lūk, še:
Bilžu protams ir vēl daudz un dikti, bet kaut ko pietaupīšu arī mājās rādīšanai! Rīt vēl brīvdiena – jāpiestrādā pie mūsu vadāmās dienas nometnē un tad jau atkal prom uz paradīzes stūrīti - skautu nometni Nr.2! (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru