Atvadas vasarai

Šorīt pamodos no spožiem saules stariem manā logā (ak jā, esmu mazliet pārkārtojusies un tagad guļu savas istaba otrajā stāvā) un sapratu, ka šodien obligāti jāpaspēj pamāt ardievas vasarai. Iepriekšējā nedēļa ar īpašu siltumu nelutināja, arī gruzīnietes savus kuplos un puķainos vasaras brunčus nomainījušas pret pelēkiem un melniem. Un, kas to zina, kāda būs nākošā nedēļa un kad vēl būs tik skaista diena kā šī!
Arī Elīna nebija ilgi jāpierunā un abas sākām domāt, kur mēs šajā īpašajā dienā gribētu doties. Atcerējāmies, ka jau kopš pirmās nedēļas sapņojām tikt līdz lielajām krustam kalna galā, kuru var redzēt gandrīz no jebkuras vietas Rustavi.

Mērķis bija, pusstundas laikā sameklējām labu kompāniju (Lienīte un Dato) un transportu un devāmies ceļā.
Ceļš īss, taču atšķirība starp būšanu pilsētā un būšanu kalnā ar pilsētu pie kājām par 180 grādiem pretēja. Tad nu par to lai runā bildes:

Skats uz jauno Rustavi

Rustavi meitenes - gandrīz jau kā vietējās :)

Kā jau šajā valstī pienākas, arī krusta vidū ir maza baznīciņa

Rustavi tuksnesis, kurš (lai cik grūti arī būtu noticēt) pavasarī pārvēršas zaļā paklājā un zaļums fonā ir Rustavi vecā daļa jeb "Mūsu Rustavi"

Mūsu sveiciens vasarai!

Noslēgumā mākslas foto ar mērķi fonā :)

Ak jā, pieminēšanas vērts protams ir arī tas, ka ceļš uz šo vietu ir gana sabrucis un zemiem sporta auto tur labāk nerādīties, ja vien nevēlas palikt bez kādas detaļas! Turklāt netālu no krusta ir iemitinājusies Gruzijas armija (notiek kādas mācības vai kā tamlīdzīgi) un mums tika dota atļauja šajā vietā uzkavēties 15 min! Bet par laimi tās bija gruzīnu 15 min! :)