Lai arī īsti neticēju, bet vakar atnāca arī Līgosvētku sajūta. Un kaut arī gruzīnu tautības viesi īsti nesaprata, kas un kāpēc notiek, centos neatstāties no sava suņuburkšķu vainadziņa un šūpoties pie galda latviešu mūzikas pavadībā. Gribējām iepriekš sasiet sieru, bet kaimiņš (gruzīns), kurš solīja atnest pienu, mūs piemānīja un bija jāiztiek ar vietējo sieru. Bija pat ideja sabakstīt tajā ķimenes, lai izskatās līdzīgāks :) Bet īsts latviešu rosols un gruzīnu šašliks bija! Tas arī galvenais! Bija arī neliels ugunskurs, bet tas ātri pārtapa par gaļas "krāsniņu" un, kad sadomāju, ka vajadzētu taču pārlēkt vismaz vienreiz, izrādās - bija jau nodzisis. Lai nu kā, bet viena lieta gan šajā valstī ir pavisam skaidra - gaļas gatavošana un cepšana te ir pilnīgi un galīgi vīriešu pārziņā. Sievietēm tur nav ko jaukties! Šo tradīciju gan mēs varētu aizgūt :)
Bet labā ziņa ir tā, ka šī bija tikai iesildīšanās, jo svētdien mēs ar Elīnu un citiem Gruzijā dzīvojošajiem latviešiem kopīgi atzīmēsim Jāņus. ļoti ceru uz lielu ugunskuru un mazliet vairāk kā tikai suņuburkšķu vainadziņu :)
Kā tur īsti būs, to vēl redzēsim, bet pagaidām dažas bildes no gatavošanās procesa:
P.S. Zemenes man šogad izpalika, bet ēdam jau pirmās aprikozes, kas krīt dārzā no kokiem! :P
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru